Callisto Caravario: Amlulik Salezianu, Mártir, Santu

Callisto Caravario:  Amlulik Salezianu, Mártir, Santu

Callisto Caravario: moris ida transparente husi hahú to’o remata, dirije tomak ba ideál ida saserdósiu santu nian no ikusmai simu koroa martíriu nian ho tinan ruanulu-resin-neen no fulan sia. Callisto Caravario moris iha Cuorgné Canavese 8 Juñu 1903 husi família klasse serbisu-na’in nian, ne’ebé muda ba Torino bainhira Callisto sei tinan lima. Husi kedas otas nurak Callisto sente atrasaun ba ideál saserdósiu nian, ne’ebé sai tasak iha ambiente salezianu Torino nian: oratóriu  San Giuseppe, eskola elementária koléjiu San Giovanni Evangelista no jináziu Oratóriu Valdocco nian. Iha 19 Setembru 1919 nia halo votus relijiozu sira iha Don Bosco nia Kongregasaun. Nia kompleta nia estudu klásiku sira iha liseu Valsalice Torino, iha-ne’ebé iha Fundadór nia rate (1919-23).

Iha 1922 nia koñese Mons. Versiglia, ne’ebé liu husi Torino, no revela ba nia: “Ha’u sei tuir ita iha Xina”. Iha Outubru 1924, defaktu, ho tinan 21, frater Caravario bá nu’udar misionáriu iha Xina. Ba tinan tolu nia hela iha Shangai (1924-27) no ba tinan rua iha illa Timor (1927-29) nu’udar asistente no katekista ba labarik mane oan-kiak ka abandonadu. Tempu hanesan nia estuda teolojia. Iha tinan haat estudu teolojia nian (1925-29) ideál saserdósiu nian hakonu ninia klamar tomak. Surat 82, nia hakerek ba nia inan iha períodu ida-ne’e, naresin ho hakaran ida-ne’e: sai amlulik, amlulik santu atu lori klamar sira ba Maromak; iha surat sira ne’e ita bele admira ninia domin tomak ba Maromak, prontu ba buat hotu, ba sakrifísiu boot liu nia moris nian: “Oras-ne’e ó-nia Callisto la’ós ona ó-nian, nia tenke sai  kompletamente Na’i nian, dedika kompletamente ba Ninia servisu! […] Ha’u-nia saserdósiu badak ka naruk? Ha’u la hatene, buat ne’ebé importante mak ha’u halo di’ak no bainhira aprezenta an iha Na’i nia oin ha’u bele dehan katak, ho Ninia tulun, ha’u halo grasa sira ne’ebé Nia haraik mai ha’u fó fuan”. Iha períodu iha Timor hamutuk ho hamrook ba santidade aumenta tan hakaran maka’as atu sakrifika moris ba klamar sira nia salvasaun no presentimentu martíriu nian. Nia aprezenta an ba Na’i ho ninia fuan sira iha tinan tuirmai kedas, amlulik iha fulan ualu nia laran.

Iha 18 Maiu 1929 Callisto simu konsagrasaun nu’udar amlulik iha Shiu-Chow (Canton) husi Mons. Luigi Versiglia. Sira haruka kedas nian ba sede misionária Lin-Chow nian, iha-ne’ebá nia hamosu maluk salezianu no sarani sira ninia admirasaun ba ninia virtude saserdotál no laran-manas apostóliku. Liutiha fulan hitu serbisu misionáriu iha Lin-Chow (Jullu 1929 – Janeiru 1930), padre Caravario tun ba Shiu-Chow, sentru vikariadu nian, atu akompaña Mons.Versiglia, ne’ebé tenke bá halo vizita pastorál iha Lin-Chow. Bispu Luigi Versiglia no padre Callisto Caravario bá iha 24 Fevereiru ho komboiu hamutuk ho alunu na’in rua koléjiu Don Bosco nian, ne’ebé fila ba uma ba férias, sira-nia biin na’in rua no profesora katekista ida. Situasaun polítiku-sosiál nakdoko tanba gerilla sira ne’ebé kontinua ataka territóriu tasi-mane Xina nian: ba tempu ruma ona mak bispu hein tempu di’ak atu halo vizita pastorál ba sarni sira Lin-Chow nian, maibé hanesan de’it nune’e nia bá de’it tanba “se ita hein to’o dalan sira sai seguru, ita nunka mais bá… Lae lae, susar mai ita se ita husi ta’uk mak manán! Saida mak mosu ne’e mak Maromak nia hakaran!”. Iha loron 25 sira kontinua viajen iha mota Pak-kong. Hafoin para uitoan iha Ling Kong How. Iha meiudia sira ho ró tama fali mota, atu bá Li Thau Tzeui. Sira sei reza hela Angelus, bainhira hakilar selvajen ida mai husi tasi-ibun. Mane na’in sanulu nune’e, ho kilat se’e ba sira, obriga embarkasaun atu para iha tasi-ibun. Ró-na’in obrigadu atu obedese. “Hodi sé nia protesaun mak imi halo viajen?”, sira husu ba ró-na’in: “Lahó ema ida nian, la iha ema ida mak impoin buat ida-ne’e ba misionáriu sira”.

Mane na’in rua haksoit ba ró laran no deskobre, iha kakuluk ne’ebé fó mahan nia okos, feto na’in tolu, ne’ebé sira hakarak lori sai, maibé Mons. Luigi no padre Callisto defende sira, hodi halo barreira. Kriminozu sira ne’e, hakilar, ho violénsia tidin kilat ba sira-nia isin, halo sira monu ba rai. Bispu sei iha forsa atu husu ba Maria Thong: “Aumenta ó-nia fiar”, enkuantu padre Callisto ko’alia bisu-bisu: “Jezús… Maria!”. Sira kesi misionáriu no rasta sira ba iha ai-laran ida. Bandidu ida hateten: “Presiza harahun Kreda Katólika”. Mons. Luigi no padre Callisto komprende katak tempu atu fó sasin kona-ba fiar iha Kristu ho moris rasik to’o ona. Sira hakmatek. Sira hahú harohan ho lian forte, hakne’ak no hateke ba leten. Kilat musan lima hapara sira-nia hahí estátiku. Feto sira, ho matan-been, tenke tuir sira-nia aggresór sira, enkuantu sira obriga labarik mane sira atu bá hodi la hateke fila. Ema halibur mártir sira-nia restu mortál no hakoi iha Shiu-Chow, hafoin sira hasai fali no halo namkari.

Papa Paolo VI iha 1976 deklara Mons. Versiglia no Padre Caravario mártir; João Paulo II, iha 15 Maiu 1983 beatifika sira no iha 1 Outubru 2000 proklama sira santu hamutuk ho mártir 120 husi Xina.

Festa litúrjika 25 Fevereiru.