Eukaristia transforma ita-nia moris nu’udar konsekuénsia konversaun pesoál

Eukaristia transforma ita-nia moris nu’udar konsekuénsia konversaun pesoál

Baucau – Halo avaliasaun programa importante tebes atu bele haree se ita-nia planu ne’e ezekuta duni, se ita atinje objetivu sira. Bispu no curia Dioseze Baucau, liuliu Vigararia ba Assuntos Pastorais halibur pároku sira, vigáriu sira, CPP/CEP, katekista sira, relijioza/u sira no ajente pastorál seluk atu halo avaliasaun semestrál planu pastorál 2019 dioseze nian. Modalidade hodi adapta SWOT analysis.

Depoizde orasaun, Padre Arlindo Leonardo Sequeira (vigáriu episkopál ba ‘Assuntos Pastorais’) fó hanoin hikas kona-ba dalan tinan tolu ne’ebé foka iha tema sentrál “Komunga Kristu? Moris hanesan Nia!”.

Iha ninia lia-fuan  sira atu loke eventu ne’e, Amu-Bispu Basílio do Nascimento fó pista ruma atu halo avaliasaun. 1) Tansá tema kona-ba Eukaristia; 2) Oinsá ninia dinamizmu no oinsá hala’o?

Realidade pos-konflituál ho ema sira nia deziluzaun ba espetativa sira husi independénsia mak halo atu Bispu Dioseze Baucau hanoin oinsá katóliku sira fó sira-nia kontirbuisaun atu lori paz, domin, unidade. Tribunál la rezolve, Becora no Gleno la rezolve, rekonsiliasaun la rezolve, agora aumenta tan ho soe bebé, divórsiu, oho-malu entre joven sira, artes marciais… “Ita haree Lei la iha forsa, orden la iha forsa… ita buka dalan,; Igreja tenke buka dalan hodi fó resposta ba situasaun sira ohin nian” . No nia salienta katak dalan mak ne’e: “mudansa pesoál”. Lei fó dalan, morál fó dalan, maibé “se ema ida-idak la halo?” Katóliku nia kontribuisaun, hanesan Don Bosco husu “sidadaun onestu no sarani di’ak”, mak uluknanai iha “autoedukasaun”, D. Basílio tenik. “Se ha’u la eduka an, ukun-fuan la to’o, lei la to’o. Ha’u na’in mak tenke muda an rasik”. Nune’e, “Eukaristia transforma ita-nia moris nu’udar konsekuénsia konversaun pesoál”, Amu-Bispu haktuir.

Tansá tema Eukaristia?

Tanba Eukaristia bele haree husi linguajen simbólika, Amu-Bispu esplika. “Ita aziátiku sira, uza barak símbolu atu esplika realidade, porezemplu ‘hemu raan’. Hemu raan signifika ita futu-lia hamutuk, ha’u terus ó terus, ha’u santu ó santu, han Jezús ia isin, sai hanesan Nia”.

Amu Basílio hateten katak “Se ita Timor-Oan sira komprende Eukaristia, símbolu eukaristia nian iha ita-nia moris, ita hala’o ezijénsia sira eukaristia nia, Timor-Oan bele sai santu”.

Oinsá hala’o?

Ita presiza prosesu graduál, nune’e mak si’ak liu atu hakle’an tema Eukaristia nian tinan-tinan, hodi ke’e uitoan-uitoan. Presiza serbisu iha konxiénsia boot liután. Tan ne’e mak formasaun importante liu! “Iha Timor, ema ta’uk liu matebian duké Maromak; ta’uk lulik duké Jezús Kristu; buka liu oho fahi-mean duké Sakramentu sira”.  Nune’e, ita presiza komprende liután ema nia hanoin no evanjeliza hanoin ne’e.

“Ita presiza” – Amu-Bispu hateten – halo dalan “husi nakukun ba naroman”, ka hanesan katuas ida dehan, “husi uma-lisan ba Krús”. Uma-lulik dalan ida, maibé agora ita iha ona “naorman”.

Nune’e mak, objetivu ita-nia planu pastorál ne’e mak “Timor-Oan katóliku fó kontribuisaun ba Rai ne’e ho mudansa fuan nian ka  konversaun pesoál”, iha kontestu pos-konflituál, hodi halo dalan progresivu, tuir estilu itineráriu sira-nian. “Dezafiu ohin loron nian la’ós konversaun ema jentiu sira-nian maibé evanjelizasaun batizadu sira-nian”. Bele dehan katak ohin ita iha tipu ida hanesan “paganizmu kristaun” ka “kristianizmu paganizadu”. Nune’e, “oinsá ita hatam naroman iha jerasaun foun Timor-Oan sira nia moris?”

Hotu tiha Amu Basílio nia input, vigáriu foráneu sira hato’o sira-nia programa atu implementa planu pastorál dioseze nian, hafoin parókia ida-idak mós hato’o sira nia asaun sira.

Iha parte ikus asembleia diosezana nian, Amu-Bispu hato’o kona-ba oinsá implementa Concordata entre Estadu no Kreda ho apoiu finanseiru ne’ebé simu. Aleinde ne’e, iha mós avizu kona-ba selebrasaun tinan 30 S. João Paulo II nia vizita iha Dili (Timor) ne’ebé sei loke iha loron 4 Agostu no iha vigararia ida-idak no taka hamutuk iha Tasi-Tolu, Dili, iha fulan Outubru 2019.

Tags: Eukaristia, Kreda