![]()
Iha Angelus iha domingu ikus tinan nian, Pontífise subliña katak “mundu, infelizmente, sempre iha ninia Herodes sira”, ho konsekuensia solidaun, dezesperu, divizaun no konflitu. Nia ko’alia kona-ba “fuan ne’ebe toos” ne’ebé “evidensia liután valór prezensa no misaun Família Santa nian, ne’ebé, iha mundu despótiku (ditadór) no insasiavel (hamlaha) ne’ebé reprezenta tiranu(dominadór), maka knuuk no berço ba resposta úniku posivel ba salvasaun: ida ne’e mak Maromak nian”. Iha Festa Sagrada Família nian, depoizde orasaun mariana Angelus nian husi Prasa S. Pedro, Papa Leão XIV konvida ita atu reza ba família sira ne’ebé terus tanba funu. Nia preokupasaun maka ba sira ne’ebé vulneravel liu:
Ba labarik sira, ferik-katuas sira, no sira ne’ebé frajil liu. Mai ita entrega hamutuk hodi intersesaun Sagrada Família Nazaré nian.
Iha Papa nia katekeze, amo Papa fo hanoin hikas tema litúrjiku kona-ba halai ba Ejitu ne’ebé saun Mateus haktuir, “tempu provasaun nian ba Jezús, Maria no José” ne’ebe lori “lalatak perturbadora ameasa mortál nian” iha imajen nabilan Salvadór nia moris nian. Herodes nia moris hetan “torturasaun”, nia “ema ida ne’ebé kruél no ran manas, ema tauk tanba nia brutalidade”, Amu-Papa fo hanoin hikas, hodi hatutan: “Tanba razaun ida-ne’e duni, nia mesak tebes no tauk atu hetan derrota”.
Ksolok Natál nian, eko deformadu(irregular) ida ameasa nian ba Herodes
Orden atu oho labarik sira hotu iha idade Jezús nian mak fruto naroman ida ne’ebé Herodes nia fuan toos la konsege atu tama.
Iha ninia reinu, Maromak halo daudaun milagre boot liu iha istória, iha-ne’ebé kumpre promesa antiga sira kona-ba salvasaun, maibé nia labele haree ida-ne’e, matan-delek tanba ta’uk atu lakon ninia tronu, ninia rikusoin, ninia priviléjiu sira. Iha Belém, iha naroman, iha ksolok: bibi-atan balun simu ona anúnsiu lalehan nian no fó glória ba Maromak molok Prezépiu (haree Lucas 2,8-20), maibé ida-ne’e la konsege tama iha defeza protejidu sira palásiu reál nian, exetu hanesan eko deformadu ida ameasa nian, atu impede ho nakukun violénsia nian.
Sagrada Família mak knuuk salvasaun nian
Presépiu ne’ebé harii iha prasa ne’ebá, iha ne’ebé ema rihun ba rihun hosi mundu tomak haleu, maka imajen hosi knuuk domin nian ne’ebé simu Salvadór. Knuuk ida ne’ebé prekáriu no haraik-an. Ne’e mak “Ardor domin doméstiku nian” ne’ebé José konsege salvaguarda hodi lori ninia família husi Nazaré ba fatin seguru, fonte redensaun nian ba mundu tomak, ne’ebé bele hetan benefísiu husi nia, se nia loke matan no fuan. Amu-Papa evoka «maravilha no gratidaun» ba mistériu ida-ne’e:
Fuan toos ida-ne’e, maski nune’e, evidensia liután valór prezensa no misaun Sagrada Família nian. Iha mundu despótiku/ditador no insasiavel (hamlaha) ne ebé reprezenta tiranu, nia mak knuuk no bersu resposta únika posivel ba salvasaun : ida Maromak nian ne ebé, ho laran-luak totál, saran an ba umanidade lahó rezerva ka ezijénsia sira.![]()
Amu-Papa hodi hateke ba família sira ohin loron nian. Nia liafuan sira avizu nian ne’ebé forte. Pontífise nia konvite mak atu hafolin valór sira Evanjellu nian: orasaun, simu beibeik sakramentu sira, afetu ne’ebé saudavel, diálogu sinseru, no fidelidade. Nia mós husu “konkreteza simples no fafurak hosi liafuan no jestu di’ak sira loron-loron.” Moris loroloron ida-ne’e tenke hakiak nu’udar antídotu/solusaun ida ba forsa sira “tiranus” nian no mitu falsu kontemporáneu sira:
Mundu, infelizmente, sempre iha ninia “Herodes”, ninia mitu sira kona-ba susesu ho kustu saida de’it, kona-ba podér ne’ebé laiha esprúpulu/ ansiedade, kona-ba vigor ne’ebe mamuk no superfisiál, no dala barak selu konsekuénsia sira iha solidaun, dezesperu, divizaun, no konflitu. Ita keta husik mirajen/ iluzaun sira-ne’e atu hamate laran manas domin nian iha família sarani.
Fonte: https://www.vaticannews.va/it/papa/news/2025-12/papa-angelus-28-dicembre-2025.html

