S. José mane periferia nian no mestre kona-ba esensiál

S. José mane periferia nian no mestre kona-ba esensiál

Saun José no ambiente nia moris bá

(Papa Francisco nia Katekeze kona-ba S. José – 17 Novembru 2021)

 

Iha 8 Dezembru 1870, Beatu Pio IX proklama S. José padroeiru Kreda universál. Depoizde tinan 150 husi eventu ne’e, ita moris tinan espesiál dedika ba S. José, no iha Surat Apostólika Patris corde ha’u halibur reflesaun ruma kona-ba ninia figura. Nunka hanesan ohin, iha tempu marka ho krize globál ho komponente oioin, nia bele sai apoiu, konfortu no orientasaun mai ita. Tanba ne’e ha’u deside dedika siklu ida katekeze nian, ne’ebé ha’u hein bele tulun ita bá oin atu husik ninia ezemplu no ninia sasin leno ita. Durante semana ruma ita sei ko’alia kona-ba S. José.

Iha Bíblia iha personajen liu na’in sanulu ho naran José. Importante liu sira hotu mak Jacob no Raquel nia oan, ne’ebé, liuhusi akontesimentu oioin, husi atan, sai ema daruak importante liu iha Ejitu depoizde Faraó (kf. Gn 37-50). Naran José iha ebraiku signifika “Maromak aumenta, Maromak halo sai boot”. Ne’e mak dezeju ida, bensan ida bazeia ba konfiansa iha providénsia no refere liuliu ba fekundidade no kreximentu oan sira-nian. Defaktu, naran ne’e rasik revela mai ita aspetu esensiál ida José husi Nazaré nia personalidade nian. Nia mak mane ida nakonu ho fiar iha providénsia: nia fiar iha Maromak nia providénsia, iha fiar iha Maromak nia providénsia. Ninia asaun tomak, Evanjellu haktuir, gia husi serteza katak Maromak “halo sai boot”, Maromak “aumenta:, Maromak “tau tan”, katak, Maromak providensia kona-ba ninia planu salvasaun nia kontinuasaun. No kona-ba ne’e, José Nazaré nian hanesan loloos ho José Ejitu nian.

Referénsia prinsipál jeográfika kona-ba José – Belém no Nazaré – dezempeña mós papél importante iha komprensaun kona-ba ninia figura.

Iha Testamentu Tuan, sidade Belém hanaran mós Beth Lechem, “Uma paun nian”, ka Efrata mós, tanba tribu ne’ebé hela iha territóriu ne’e. Maibé, iha árabe, naran ne’e signiifka “Uma na’an nian”, karik tanba balada luhan barabarak bibi-malae no bibi-timur nian iha área ne’e. La’ós porakazu , defaktu, mak bainhira Jezús moris, bibi-atan sira mak sasin-na’in dahuluk kona-ba akontesimentu ne’e (kf. Lc 2, 8-20). Iha Jezús nia istória nia roman, aluzaun sira ba paun no ba naan refere ba mistériu Eukaristia nian: Jezús mak paun moirs tun husi lalehan (kf. Jo 6, 51). Nia rasik dehan kona-ba nia an: «Ema ne’ebé han ha’u isin no hemu ha’u raan sei moris ba nafatin» (Jo 6, 54).

Iha Bíblia temi Belém dalabarak, husi kedas Livru Génesis. Belém liga mós ho Rut no Noémia nia istória, haktuir iha livru ki’ik-oan maibé furak Rut nian. Rut tur ahi oan-mane ida hanaran Obed, husi nia mak moris Jessé, liurai David nia aman. No José, Jezús nia aman legál, mai duni husi liñajen David nian. Kona-ba Belém profeta Miqueias profetiza buat boboot: «No ó, Bet-Ephrata, ki’ik liu entre família Judá nian, husi ó mak sei sai ida ne’ebé sei ukun Israel» (Mi 5, 1). Evanjelista Mateus sei foti hikasfali profesia ne’e no liga ba Jezús nia istória nu’udar ninia realizasaun momoos.

Defaktu, Maromak Oan la hili Jerusalém nu’udar fatin ninia enkarnasaun nian, maibé Belém no Nazaré, knua rua perferia nian, dook husi tarutu sira  krónika nian no kbiit tempu ne’ebá nian. Maski nune’e, Jerusalém mak sidade Na’i hadomi (kf. Is 62, 1-12), «sidade santa» (Dn 3, 28), Maromak hili atu horik ibá (kf. Zc 3, 2; Sl 132, 13). Iha-ne’ebá, loos duni, horik doutór sira Lei nian, eskriba sira no farizeu sira, ulun sira saserdote nian no katuas sira povu nian (kf. Lc 2, 46; Mt 15, 1; Mc 3, 22; Jo 1, 19; Mt 26, 3).

Tanba ne’e mak hilin  kona-ba Belém no Nazaré dehan mai ita katak periferia no marjinalidade mak  Maromak nia preferénsia. Jezús la moris iha Jerusalém ho ninia palásiu tomak… lae: nia moris iha periferia ida no hala’o nia moris, to’o tinan 30, iha periferia ne’ebá, serbisu nu’udar badae-ai, hanesan José. Ba Jezús, periferia no marjinalidade mak nia preferénsia. La lori ho sériu realidade ida-ne’e hanesan la lori ho sériu Evanjellu no Maromak nia obra, ne’ebé kontinua hatudu an iha periferia jeográfika no ezistensiál sira. Na’i hala’o nia obra nafatin iha maneira haksumik iha periferia sira, iha ita-nia klamar mós, iha periferia sira klamar nian, sentimentu sira-nian, karik sentimentu sira ne’ebé ita moe; maibé Na’i iha ne’ebá atu tulun ita la’o bá oin. Na’i kontinua hatudu an iha periferia sira, jeográfika no ezistensiál sira. Ho modu partikulár, Jezús bá buka sala-na’in sira, tama iha sira-nia uma sira, ko’alia ho sira, bolu sira ba konversaun. No ema kritika nia ba ne’e: “Haree tok Mestre ne’e – doutór lei sira hateten – haree tok Mestre ne’e: nia han hamutuk ema maksalak sira, hafoer nia an, bá buka ema sira  ne’ebé la halo sala maibé sofre nia konsekuénsia sira: ema moras sira, ema hamlaha sira, ema kiak sira, ema ikus sira”. Jezús nafatin bá iha periferia sira. No ida-ne’e tenke fó mai ita konfiansa maka’as, basá Na’i hatene ita-nia fuan nia periferia sira, ita-nia sosiedade nia periferia sira, ita-nia sidade, ita-nia família, katak, parte ida uitoan nakukun ne’ebé ita la hatudu sai, karik tanba moe.

Kona-ba aspetu ne’e, sosiedade tempu ne’ebá nian ladún diferente hanesan ita-nian. Ohin mós iha sentru ida no periferia ida. No Kreda hatene katak nia simu bolun atu haklaken liafoun di’ak hahú husi periferia sira. José, badae-ai ida Nazaré nian no konfia iha Maromak nia planu ba nia noiva no ba nia an rasik, fó hanoin ba Kreda atu fihir metin nia hateken iha buat ne’ebé mundu deside atu ignora. Ohin José hanorin ita buat ida-ne’e: “Ita keta hateke ba sasán sira ne’ebé mundu hahí, ita hateke ba sikun sira, ba nakukun sira, ba periferia sira, ba buat ne’ebé mundu lakohi”. Nia fó hanoin mai ita ida-idak atu fó importánsia ba saida mak mundu soe”. Iha sentidu ne’e, nia mak tebes duni mestre ida kona-ba esensiál: nia fó hanoin mai ita katak buat ne’ebé tebes duni folin boot la atrai ita-nia atensaun, maibé ezije dixernimentu pasiente atu bele deskobre no valoriza. Mai ita deskobre saida mak folin. Ita husu nia atu harohan daet atu Kreda tomak bele rekupera dixernimentu ne’e, kapasidade atu dixerne, kapasidade atu avalia buat ne’ebé esensiál. Ita hahú hikasfali husi Belém, ita hahú hikasfali husi Nazaré.

Ohin ha’u hakarak tranzmite mensajen ida ba mane no feto sira hotu ne’ebé moris iha periferia jeográfika sira ne’ebé mundu haluha liu ka iha-ne’ebé esperimenta situasaun sira marjinalidade ezistensiál. Atu imi hetan iha S. José sasin-na’in no protetór atu ita hateke bá. Ita husu nia tulun ho orasaun ne’e, orasaun “halo iha uma”, maibé husi fuan:

S. José,
ita ne’ebé konfia nafatin iha Maromak,
no halo ita-nia hilin sira
ho providénsia ne’ebé gia
hanorin ami atu la sura ho ami-nia projetu sira
maibé ho nia planu domin nian.
Ita ne’ebé mai husi periferia sira
tulun ani konverte ami-nia hateken
no atu prefere buat ne’ebé mundu soe no marjinaliza.
Konforta ema sira ne’ebé sente mesak
no apoia sira-ne’ebé empeña an iha silénsiu
atu defende moris no dignidade umana. Amén.