Esperiénsia fulan primeiru “segundu novisiadu” iha Roma

Esperiénsia fulan primeiru “segundu novisiadu” iha Roma

ROMA, 26/07/2023

ESPERIÉNSIA FULAN PRIMEIRU SEGUNDU NOVISIADU NIAN

Uluknanai agradese ba oportunidade ne’ebé Institutu FMA nian fò mai ami atu kontinua buka Maromak nia hakarak iha moris loron loron liu husi formasaun sira liu liu preparasaun intensivu ba votu Perpetua nian; liu agradese ba Sr. Alma Castagna ho ninia konselleira sira ne’ebé tau laran  metin mai ami atu halo esperiénsia ida ne’e hamutuk ho irmàn sira seluk husi nasaun oioin.

Iha ami nia formasaun durante semana tolu ne’e, ami hala’o iha Roma husi loron 05˗26/ 07,  ami hamutuk 30: Juniores nain 27 ne’ebé mai husi Estados Unidos, Polonia, Bella Russia, Slovakia, Angola, Madagascar, Timor Leste, Portugal no sira husi Italia rasik; hamutuk mós Formadores nain 3 ne’ebé organiza no tulun ami iha loron hirak ne’e atu hakle’an tema hirak ne’ebé Konstitusaun husu.

Testu livru dahuluk Liurai sira nian ne’ebé aprezenta kona-ba esperiénsia espiritual  Elias nian iha Horeb ( 1 Re 19,11˗18) mak sai íkone ne’ebé inspira no akompaña ami iha  segundu Novisiadu nu’udar dalan no tempu atu rekoñose Maromak nia sinál sira.

Esperiénsia ida ne’e ninia objetivu mak:

  • Atu le’e fila fali perkursu vokasionál ne’ebé hala’o ona durante tinan hirak ne’e.
  • Atu  deskobre liu husi sinál sira Maromak nia obra sira iha ami nai istória rasik.
  • Hakle’an ho ho responsabilidade esperiénsia Aliansa esponsál ho Kristu no dimensaun Komunitária vokasaun FMA nian.
  • Hafoun fila fali laran-manas ba foin-sa’e sira, atu hamutuk ho sira sai misionária ksolok no esperansa nian.

Núkleu ba reflesaun nian durante ami nia hamutuk mak hanesan: Unidade Vokasionál: hanesan Marta no Maria; Moris tuir Kristu iha Vida Saleziana: Konsellu Evanjéliku: Votu Kastidade, Pobreza no Obediénsia nian; Místika moris komunidade nian: husi moris komún ba grasa fraternidade nian;  Dimensaun Misaun: rona foin-sa’e sira no la’o hamutuk ho sira iha dalan fiar nian, akompañamentu ba foin-sa’e sira entre modelu teóriku no prátiku.

Reflesaun hirak ne’e ami hakle’an liu husi modelu: oradór sira ne’ebè mai fahe sira nia esperiénsia; ami-nia reflesaun pesoál, husi orasaun, partilla iha grupu sira,  kriatividade sira ne’ebé mosu husi grupu ida˗idak depoizde partilla no vizita fatin espesífiku sira ne’ebé adata ba tópiku.

Ami nia diversidade mak sai rikusoin boot ne’ebé tulun ami atu buka kontinua Maromak nia hakaran no serví Nia iha moris ordinária nian; la’ós fasil maibé possivel.

Obrigada Wain!

Sr. Cesarina Correia.